Te Kōrero ā-Huakanga

E hia mano tau ki muri nei, i ngā rā o nehe, he pāpaku ake te moana i tōna taumata o ēnei rā. He hukapapa kē te wai kei runga o ngā awakeo PAPAKUPU awakeo - he awa hukapapa nui, e āta nuku haere ana me ngā whenua-nui PAPAKUPU whenua-nui - ko te nuku o te whenua, he nui he roa . Ka mahana haere te ao, ka āta rewa te hukapapa. Ka waipukengia ngā whenua pāpaku. Me nuku ngā iwi kia whai oranga ki wāhi kē. Ko ētahi ka haere ki te tuawhenua. Ko ngā tūpuna o ngā iwi o te Moana-nui-ā-Kiwa ka whai waka, ka hokohoko haere ki waenga o ngā moutere kātahi anō nei ka puta mai.

Nāwai rā, ka piki ake ētahi moutere, ka heke ko ētahi mai i ngā rū o raro o te wai, me te tau haere o ngā tai moana. I ēnei rā, kei ngā kōrero tuku iho a ngā iwi ko ngā waipuke nui, me te hanganga o ngā motu, me te hīnga ake o ētahi! Tēnā pea, koirā te pānga mai o ngā mano tau o neherā.

Kua tīmata ngā tohunga reo PAPAKUPU tohunga reo - te hunga tirotiro i te āhua o ngā reo , huakanga hoki te ako i pēhea, i whea rā anō te nōhanga o ngā iwi i te wā o te waipuke, he aha rātou i nuku ai: ki te kimi kāinga hōu, ki te hokohoko, ki te hī, ki te toro ki ngā tini whanaunga, ki te kimi hoa wahine, hoa tāne rānei, ki te puta rā pea i te pakanga, ki te whakaariki i tētahi motu atu rānei. Hei ako nōnāwhea tētahi iwi i noho ai ki tētahi wāhi, ko tētahi o ngā mahi a ngā tohunga huakanga ko te whakarā-ā-tahu ki runga o ngā mea i kitea ki reira.

Lapita pottery

Photo © Christophe Sand

4000–3000 tau ki muri

Ko ngā moutere i nohoia tuatahitia i te whakararo o te Moana-nui-ā-Kiwa ko Pārau, Iapi, me ngā Mariana. Ko ngā tāngata i haere ki Pārau me Iapi ki te hī ika, ki te whakatō māra rānei, tērā pea nō te motu e pātata mai ana, nō Haramahera (i Initonīhia) me te whakararo o Niu Kini. Ko ngā iwi i tae ki ngā Mariana mai i ngā Piropīna neke atu i te 2500 km te tere – ki taua wā, te roa rawa atu o ngā whakaterenga i te moana nui! Ka kino ngā wā kore ua o ngā Mariana me ngā āwhā hoki, ēngari kī pai ana ngā ākau i te ika, i te honu, me ngā anga pai hei hokohoko.

Ki te tonga o te weheruatanga o te ao ki ngā motu o Pihimāka, o te uru me waenganui hoki o ngā Horomona, hangaia ai e ngā iwi moana ētahi tāri uku hei whakapaipai. Ko te kupu a ngā tohunga huakanga (arā, ngā tāngata tirotiro i ngā nōhanga o neherā me ngā tūemi (ngā hanganga a te tangata)) mō ēnei tārai uku, he Lapita, mō te wāhi i kitea tuatahitia i Niu Karetōnia. Mai i ngā matara rawa atu, ka hokohoko ngia e aua iwi o ēnei motu te tūhua (he toka mārō rawa, he pai mō te tārai) me te anga hei whakākai. Pērā me ngā iwi o te raki, kāore e kore, he whakamoe tāne, wahine hoki anō te mahi.

3000–2000 tau ki muri

Ko ngā iwi moana o te tonga ka whakatere mā te rāwhiti kia 450 km o te moana nui ki ngā motu o te Rīwha me Hano Kurūhi (ngā motu o te rāwhiti o ngā Horomona), tērā pea mai i reira ki Whanuatu, Niu Karetōnia, Whīti, Tonga, me Hāmoa. Ka 950 km te terenga o te moana nui mai i Whanuatu ki Whīti! Kua kitea ngā tārai uku Rapita ki ēnei motu katoa.

Ka 2000 tau pea ki muri, ka puta mai i te pāpaku rawa o te moana ko ngā motu o Māhara me Kiripati (ngā motu o Kiripato, Pīniki, me Raina). Haerea ai ka nohoia aua motu wheo nei e ngā iwi mai i Vanuatu me te māwake o ngā Horomona. Whakatōngia ai ngā tūmomo whara me te niu, tae atu ki ngā taro rarahi o ngā repo ki te rua e waiwaingia ana mai ngā puna i raro o te whenua. Ko rātou rā anō ētahi o ngā tino kaumoana huri noa te ao.

2000–700 tau ki muri

Haerea ana, nohoia ana e ngā iwi moana ko ngā motu-iti wheo o Maikaranīhia. I Ramotereke i ngā Kararaina, kua whakarāngia ētahi wheua ika, honu hoki ki ngā tau ka 800 pea ki muri. Nohoia hoki ai e ngā iwi ngā motu matara rawa atu o Hawaii, Rapa Nui (delete Easter Island), me Aotearoa. Mai i ngā ōritetanga o ngā tūemi (ngā hanganga a ngā tāngata) me ngā reo e kōrerotia tonutia ana ki aua wāhi e toru nei, tērā pea nō te uru, nō waenganui hoki o Poronīhia (Fiji, Tonga, Hāmoa, ngā Motu Hohaiete, me Ngā Kuki Airani) ngā kainoho. Kāore e kore ko ō rātou waka he hourua, he māmā noa te kawe i te maha o te tangata, o te utauta hoki. He pai ake te whakatere i aua waka pēnei ki te hora o te moana, kaua ki te āwhā, ā ko ia rā te wā i whakaritea ai e ngā kaiwhakatere

Nā ngā tohunga whakatere i aua waka nei i ārahi ki ēnei motu, e hia mano kiromita te matara. Me whaikaha, me ngāwari hoki te iwi. He rerekē rawa atu te huarere, te whenua, ngā kararehe, me ngā otaota. He rauhanga hōu nō ngā iwi nei mō te hī me te mahi ahuwhenua (hei tauira te hanga rūrūhau mō ngā huawhenua) Ka tīmata hoki te tō i tētahi kai hōu – te kūmara mai i ngā Maunga Ānitihi o Haute Amerika. He mātao rawa Te Waipounamu o Aotearoa mō te whakatipu huawhenua, nā reira i kaha ai te iwi o reira ki te hī ika, kohi pūhā, me te whai kararehe.

Kāti, nā te aha i whiwhia ai te kūmara e ngā iwi o te Moana-nui-a-Kiwa? Tērā pea, nā te whakatere ki Haute Amerika, me te whakahoki mai. Tēnā pea i pērātia, ki taua wā anō rā o te nōhanga ki Hawaii, Rapa Nui, me Aotearoa. Haria ai te kūmara whakateuru anō rā. Kua kitea ngā toenga kūmara i wera ki Mangaia, ki Te Kuki Airani. Kua whakarāngia ēnei ki ngā e 900 ki muri.

Te Nōhanga o Te Moana-nui ā-Kiwa